Valdorfi

Rīgas Valdorfskolas un bērnudārza vecāku un draugu forums
 
SatursSaturs  ReģistrētiesReģistrēties  Ieiet  

Share | 
 

 Referāts par valdorfpedagoģijas pamatnostādnēm:

Go down 
AutorsZiņojums
Admin
Admin



PostTēma: Referāts par valdorfpedagoģijas pamatnostādnēm:   Sestdiena Augusts 27, 2011 12:46 am

Fragments no nezināma autora referāta "Alternatīvā pedagoģija"

Rūdolfa Šteinera filozofiskie uzskati

Viens no ievērojamākajiem alternatīvās pedagoģijas pārstāvjiem ir Rūdolfs Šteiners. Viņa izstrādātā pedagoģijas teorija vēsturē tiek apzīmēta kā Valdorfpedagoģija.

Rūdolfs Šteiners (1861 - 1925) ir vācu filozofs, antropofilozofijas pamatlicējs, Valdorfpedagoģijas teorētiķis un arī praktiķis. Dzimis Kraljevicā dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Sešdesmito gadu beigās Šteineru ģimene pārcēlās uz Noidorfelu Vīnes tuvumā. Viņš studēja Vīnes Tehniskajā augstskolā dabas zinības. Tur R. Šteiners pievērsās vācu ideālistiskajai filozofijai (J. Fihte, G. Hēgelis, F. Šellings, F. Nīče u.c.).

R. Šteiners nonāk pie secinājuma, ka cilvēka būtībai var pietuvoties ar dažādām zinātniskām metodēm. Fizisko cilvēka ķermeni pēta ar fizikā izmantojamām metodēm. Galvenais izpēte lauks te ir anatomija, ķermeņa uzbūve. Cilvēka fiziskā ķermeņa izpēte vēl neizskaidro viņa dzīvi. Jāpēta sīkāk kādas bioloģiskas norises, bioritmi norisinās fiziskajā ķermenī. Tas ir fizioloģijas studiju lauks. Arī tas vēl neizskaidro cilvēka būtību. Nepieciešams iepazīties ar cilvēka dvēseli, tāpēc jāpēta cilvēka psiholoģija ar tai piemērotām metodēm. Tas ir trešais cilvēka būtības izpētes lauks.

Cilvēks izjūt mīlestību un naidu, draudzību un sāpes, simpātijas un antipātijas. R. Šteiners uzskatīja, ka šādos pretstatos dzīvo arī cilvēka Dvēsele kā organisms.

Bez visām iepriekš minētajām sfērām, cilvēka būtībā ir vēl ceturtā – cilvēka biogrāfiskā sfēra, ko neaplūko neviena no iepriekš nosauktajām zinātnēm. Šo sfēru R. Šteiners nosauca par cilvēka “ES”. Tā izpēte ir gara zinātņu uzdevums. Gars (ES) un Dvēsele ir cieši savstarpēji saistīti. Gars (ES) pārstrādā dvēseliskos pārdzīvojumus. Bieži garu (ES) un Dvēseli apzīmē arī ar vienu vārdu – Dvēsele.

Kopumā var teikt, ka cilvēka būtību izsaka viņa fiziskais ķermenis, ēteriskais ķermenis, astrālais ķermenis un Gars (ES). Katram ķermenim ir savs attīstības periods. To ievērošana ir Valdorfpedagoģijas praktiskās darbības uzdevums.

No dzimšanas līdz pilngadībai (21 gads) Valdorfpedagoģijā izšķir 3 periodus. (pa 7 gadi). Katru no tiem sadala vēl sīkāk.


Valdorfskolas pedagoģiskā koncepcija un tās būtība


Viena no visplašāk izplatītajām alternatīvajām skolām ir Valdorfskola. Beidzoties 1. pasaules karam, 1919. gadā Štutgartē pēc Emīla Moltas iniciatīvas izveidojās Valdorfa skolas kustība.

Raksturojot Valdorfskolas būtību, jāsaka, ka šī skola jau no tās radīšanas pirmsākumiem ir organisms, ko nevajag organizēt šī vārda tradicionālajā izpratnē. Šī skola- organisms būtiski atšķiras no citām mācību iestādēm un lai izprastu Valdorfskolas būtību, jāiepazīstas vispirms ar šīs skolas galvenajiem darbības principiem.

R. Šteiners izvirza šādus Valdorfskolas pamatprincipus:
1) skolai jāsekmē skolēna spējas atvērties dzīvei un pasaulei. Tas nozīmē, ka pāragra intelektualizācija un specializācija ir noraidāma un atvairāma, katrā mācībvielā (tematā) jāatklāj cilvēktēls;
2) mākslinieciskajam elementam jācaurstrāvo visi mācībpriekšmeti. Mācībām jābūt skolotāja veidotam mākslas darbam, tās jāveido saskaņā ar mākslas likumiem.
3) audzināšana noris galvas un roku, priekšstatu un gribas kopdarbībā, mijietekmēs. Darbībā atklājas, izpaužas dzīvīgums (vitalitāte). Darbībā izpaužas arī bērna patstāvība, un tai ir liela nozīme to mācībpriekšmetu apguvē, kuros dominē bērna pasīvs vērojums. Tas nepieciešams, lai bērns veselīgi pārdzīvotu šo situāciju;
4) jāsekmē daudzveidība, kas nodrošina individuālās mācīšanās iespējas.
Proti, jāsekmē:
• metožu daudzveidība
• mācību vietu maiņa (dārzs, skatuve, darbnīca utt.),
• savas iniciatīvas realizēšanas daudzveidība (tirgū, svētkos).

R. Šteiners uzskata ,“ kā cilvēce attīstās no vienas kultūras pakāpes uz nākamo kultūras pakāpi, uzņemot sevī jaunus impulsus, tā arī skolēns iziet ar “septiņjūdžu zābakiem” skolas gados visu cilvēces vēsturi – no pirmatnējās pasaules pasakām, valodas, rakstiem, skaitļiem, mūzikas, glezniecības, zīmēšanas, rokdarbu, ritmu, rotaļu pirmsākumiem 1. klasē līdz 20. gadsimta krīzēm, pasaules kariem utt. 9. klasē.

Valdorfskolā nav augstāko institūciju iecelta direktora. To no sava vidus uz vienu mācību gadu izvirza pats Valdorfskolas kolektīvs. (Valsts finansētās skolās ir savādāk). Skolotāju kolēģijas sapulces notiek regulāri. Visa skolas pedagoģiskā kolektīva klātbūtnē katrs skolotājs sīki izskata savu pieredzi darbā ar klasi. Šīs regulārās sanāksmes padara skolu par vienotu organismu.

Sanāksmēs ne tikai tiek apspriestas dažādas problēmas un principi, bet tiek apspriesti arī katra skolotāja personīgos sasniegumi un tie tiek padarīti pieejami visam kolektīvam, lai katra skolotāja individuālie sasniegumi kļūtu par visu sasniegumiem, dot savu pieredzi kopējā lietošanā, tādējādi jau pašā sākumā novēršot jebkādas konkurences iespējas. Sapulcēs tiek pārrunāts katrs gadījums, kad skolēns izpelnījies skolotāja uzmanību – labā vai sliktā nozīmē. Būtiskākais ir, uz jebkuru negāciju skatīties ar izpratni. Kopīgi izdzīvo.

Meklējot labāko risinājumu skolēnu pārkāpumiem, pedagogi gūst pieredzi un daudz vērtīgu atziņu. Starp skolotājiem nepastāv nekādas atšķirības, vienīgi tās, kas izriet no viņu pašu iniciatīvas un darba noteikumiem. Visiem skolā ir vienādi noteikumi, likumi un darba samaksa. Šāds darbības princips pēc autores domām rada labvēlīgāku gaisotni mācību procesā. Skolotāju kolektīvs ir draudzīgs, nav nekādu intrigu, tādējādi radot skolēnos piemēru par darba apstākļiem, attiecinot to ne tikai uz skolas darba vidi.

Izglītības metodoloģiskais pamats Valdorfskolā ir antroposofiskā filozofija. Bērnus audzina harmonijā ar apkārtējo pasauli, uzsverot vispārcilvēciskās vērtības. Valdorfpedagoģija atzīst, ka nekādas audzināšanas metodes, lai arī uz kādiem principiem tās balstītos, nedrīkst izraut bērnu no viņa vides. Valdorfskola grib audzināt bērnus tā, lai viņi nepazaudētu saikni ar dzīvi, t.i., atbilstoši laikmetam, atbilstoši sociālajai iekārtai. Skolai ir cieša sadarbība ar skolēnu vecākiem, kopējs viedoklis un rīcība audzināšanas jautājumos.

Liela uzmanība tiek pievērsta bērnu mākslinieciskajai audzināšanai. Bērni nodarbojas ar rokdarbiem, mūziku, zīmēšanu, gleznošanu, ritmiku, tiek stāstītas pasakas un teikas. Mācību programma skolā tiek īstenota ar caurviju motīvu un integrācijas palīdzību, kas ļauj skolēniem pasauli uztvert vienotā veselumā un saskatīt kopsakarības tajā. Vienlaicīgi attīstot gan mākslinieciskās, gan ētiskās, gan intelektuālās spējas, cilvēks veidojas par vispusīgu, harmonisku un iekšēji brīvu sabiedrības locekli.

Mācību saturs un stundu plāns tiek pakārtots skolēnu vajadzībām un viņu spējām. Skolotāju un skolēnu starpā ir draudzīga attieksme, kas rada labvēlīgu atmosfēru darbam. Skolā bērns jūtas kā ģimenē.

Vairākas nedēļas māca tikai vienu mācību priekšmetu, panākot tā dziļāku izpratni. Visa centrā ir bērns un viņa vajadzības. Mācību saturs tiek veidots tā, lai dotais materiāls sekmētu bērna attīstību, izskaidrotu viņam piedzīvoto un diferencētu uztveri.

Jebkurā Valdorfskolā liela uzmanība tiek pievērsta mācību motivācijas radīšanai. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai rastos vēlme mācīties, ir raisīt interesi ne tikai par katru konkrētu mācību priekšmetu, bet par pasauli un tās norisēm kopumā. Valdorfskolas mācību plāns ļauj īstenot padziļinātu mācību priekšmetu apguvi. Piemēram, Valdorfa skolā katru rītu apmēram mēnesi galvenās stundas ietvaros tiek apgūts viens mācību priekšmets. Šajā laikā skolēni paspēj gan iedziļināties mācību vielas saturā, gan patstāvīgi pētīt un izstrādāt dažādus projektus. Šādu mācību priekšmetu apguvi valdorfskolā sauc par cikliem.

Valdorfskolā valda brīvības gars un cieņa vienam pret otru, pētnieciskais gars. Pedagoģiskai darbībai skolā jāpamatojas uz dziļu skolēnu izpēti ar mērķi sekmēt harmoniskas, humānas personības veidošanos.

9. un 12.klases skolēni izstrādā gada darbus. Tas nozīmē, ka skolēns mācību gada sākumā izvēlas pētāmo tēmu viņu interesējošajā jomā un kopā ar konsultantiem skolā vai ārpus tās izstrādā gada darbu. Pavasarī darbs tiek nodots recenzēšanai un pirms ieskaišu un eksāmenu uzsākšanas prezentēts skolā. Darbu prezentācija 9. klases skolēniem apvienota ar latviešu valodas eksāmena mutvārdu daļu.

Mācību procesā tiek izmantota metodika, kura skolēnos rada pastiprinātu interesi un rosina izmantot nevis vienu mācību grāmatu, bet meklēt materiālu enciklopēdijās, populārzinātniskajā literatūrā, daiļliteratūrā, publicistikā, internetā un veidot pašiem savu mācību grāmatu. Skolas diena sākas ar galveno stundu, kuras garums ir 120 minūtes. Tās mācību priekšmetus nosaka mācību programma un plāns, bet to veido 3 daļas: ritmiskā daļa, mācību daļa, stāstāmā daļa. Galvenā stunda ietver sevī skolēna prasmju, iemaņu, kompetenču attīstīšanu un aktivizēšanu un zināšanu apguvi. Pārējos mācību priekšmetus māca 40 minūtes garās mācību stundās.

Pamatskolā katrs bērns spēlē flautu, pēc izvēles – vijoli, ģitāru, saksofonu, akordeonu vai klavieres, kas veicina sīkās motorikas attīstību un tādējādi rosina domāšanas procesa māksliniecisko pusi un attīsta dzirdi. Savukārt muzicēšana kanonā vai daudzbalsīgi palīdz veidoties un nostiprināties cilvēka „es”.

Tādus priekšmetus kā ģeometriju, fiziku, astronomiju un ķīmiju Valdorfa skolas skolēni sāk apgūt gadu ātrāk nekā valsts skolās, jo pirmais gads tiek veltīts attiecīgās zinātnes būtības noskaidrošanai, tās saiknes meklēšanai ar cilvēku, apkārtējo vidi, dabu, praktisku eksperimentu veikšanai, intereses radīšanai par šo jomu. Tikai nākamajā mācību gadā katrs priekšmets kļūst teorētiskāks, abstraktāks un zinātniskāks.

Attīstot šādu mācīšanas metodi, bērnā vispirms veidojas vispārējais priekšmets un interese par apgūstamo priekšmetu, tādējādi radot vieglāku mācību vielas apguvi.

Mācību ciklu beigās skolēni saņem aprakstošu vērtējuma lapu. Mācību gada beigās tiek saņemta liecība ar aprakstošu un raksturojošu vērtējumu. 9. – 12. klašu skolēni papildus aprakstošajam vērtējumam saņem vērtējumu ballēs. Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vispārējās vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un aprakstu.

Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Šie vispārējo vidējo izglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās augstākās pakāpes izglītības programmās. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts.

Šie pamatizglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību vidusskolā vai jebkurās vidējās pakāpes izglītības iestādēs. Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā ir iespēja mācīties arī vidusskolā. Mācību programma vidusskolā pamatpriekšmetos neatšķiras no citām mācību iestādēm, taču plašāks ir papildu apgūstamo priekšmetu klāsts. Papildus obligātajiem priekšmetiem, skolēns var padziļināti apgūt, piem., astronomiju, veselības mācību, filozofiju, vizuālo, kultūras, arhitektūru, mūziku un mākslas vēsturi, kokapstrādi, metālapstrādi, tēlniecību, rokdarbus, svešvalodas.


Atpakaļ uz augšu Go down
http://valdorfi.latvianforum.net
 
Referāts par valdorfpedagoģijas pamatnostādnēm:
Atpakaļ uz augšu 
Lapa 1 no 1

Permissions in this forum:Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā
Valdorfi :: Vispārīga informācija :: Info par pedagoģiju un antroposofiju-
Pāriet uz: