Valdorfi

Rīgas Valdorfskolas un bērnudārza vecāku un draugu forums
 
SatursSaturs  ReģistrētiesReģistrēties  Ieiet  

Share | 
 

 Tējas?

Go down 
AutorsZiņojums
Krišjānis




PostTēma: Tējas?   Otrdiena Jūnijs 28, 2011 6:52 pm

Labdien!

Sapulcē runāja, ka vasarā jālasa un jāžāvē tējas. Valdorfskolā laikam pieņemts tās daudz lietot. Nav skaidrs, kādas tējas bērniem ir vēlamas? Kādas tieši otrādi - nav vēlamas?

Padalieties pieredzē, kādas tējas vācat? Kā tās pareizi uzglabāt?
Atpakaļ uz augšu Go down
Admin
Admin



PostTēma: Re: Tējas?   Trešdiena Jūnijs 29, 2011 4:39 pm

Tāds smalks jautājums, kurš daudziem aktuāls. Cerēsim, ka kāds zinātājs dalīsies ar informāciju.

Es pašreiz vācu meža zemeņu tēju. Glabāju parasti papīra maisiņā.
Atpakaļ uz augšu Go down
http://valdorfi.latvianforum.net
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Ceturtdiena Augusts 18, 2011 3:19 pm

Es varu palīdzēt ar tēju skaidrojumiem. Šovasar izglītojos Ventspilī amatu mājā. Man ir dažas grāmatas par ārstniecības augiem. Uzdodiet jautājumus, meklēšu atbildes grāmatā un tās iespēju robežās pārrakstīšu.


Viena veida ārstniecības tēja jālieto augstākais vienu nēdēļu
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Ceturtdiena Augusts 18, 2011 3:20 pm

Admin rakstīja:
Tāds smalks jautājums, kurš daudziem aktuāls. Cerēsim, ka kāds zinātājs dalīsies ar informāciju.

Es pašreiz vācu meža zemeņu tēju. Glabāju parasti papīra maisiņā.

Man ir bijis tā kā papīrā sapelē vākums. Var glabāt stikla kafijas traukā kuram ir mitrumu absorbējošais vāciņš vai auduma maisiņā
Atpakaļ uz augšu Go down
Ilze (Māris & Elīza)




PostTēma: Re: Tējas?   Svētdena Augusts 21, 2011 3:52 pm

Gribētu lūgt kādu info par piparmētru tēju. Bērniem tā ļoti garšo, tā tiek dzerta patiešām daudz, bet kāds īsti ir šīs tējas efekts?

P.S. Ērtāk par pārrakstīšanu pilnīgi noteikti ir pārfočēšana. Vai nav pieejama kāda digitāla fotoietaise?
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Pirmdiena Augusts 22, 2011 5:13 pm

Piparmētras

Piparmētra ir ūdensmētras un krūzmētras hibrīds, kurš aug tikai kultūrā. Piparmētru pavairo ar sakneņu gabaliņiem vai apsakņojot spraudeņus. Izveidoti vairāki simti piparmētru šķirņu.

Medicīnā izmanto piparmētru lapas, ko vāc augu ziedēšanas sākumfāzē sausā laikā dienas pirmajā pusē pēc rasas nožūšanas, jo tad lapās uzkrājas visvairāk ēterisko eļļu. Augus nogriež vai nopļauj apmēram 5 cm virs zemes. Lapas no stumbriem var nobraucīt uzreiz pēc ievākšanas un žāvēt, var arī novāktos augus apvītināt, sasiet vaļīgos kūlīšos un pakārtus žāvēt labi vēdināmās telpās caurvējā - bēniņos, šķūņos, nojumēs vai kaltēs, nepārsniedzot 35 grādu temperatūru. Pēc izžūšanas kūlīšus spēcīgi purina, lai lapas nobirtu, vai lapas nobrauka, cenšoties tās nesaberzt. Drogas derīguma laiks ir 2 gadi.

Piparmētras lapās ir ēteriskā eļļa, kuras galveno masu veido mentols un tā esteri, kā arī citi terpēni. Turklāt lapās atrasti flavonoīdi, karotīni, betaīns, oleanolskābe, ursolskābe, mokroelementi - varš, mangāns, stroncijs un citi.

Piparmētras sastāvvielu kompleksam ir daudzveidīga iedarbība uz cilvēka organismu - nomierinoša, smazmolītiska, pretsāpju, antiseptiska, tas uzlabo asinsriti kapilāros, paplašina sirds asinsvadus, novērš kuņģa un zarnu darbības traucējumus, gāzu uzkrāšanos, šķebināšanu un vemšanu, veicina žults sekrēciju.

Piparmētras lapu uzlējumu gatavo 2 ēdamkarotes lapu aplejot ar 1 glāzi verdoša ūdens. Atstāj 30 minūtes ievilkties, nokāš un dzer pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas ēstgribas rosināšanai, gremošanas traucējumu novēršanai, pret spazmām un gāzu uzkrāšanos zarnās. Uzlējumu lieto arī pret galvas sāpēm, sāpēm sirds apvidū, nelabuma sajūtu un tieksmi uz vemšanu. To izdzer nelielām porcijām dienas laikā.
`
Piparmētras nav ieteicams lietot stipri pazemināta arteriālā asinsspiediena (hipotonijas) gadījumā.
Atpakaļ uz augšu Go down
Admin
Admin



PostTēma: Re: Tējas?   Otrdiena Augusts 23, 2011 2:54 am

Annas mamm

Liels paldies, ļoti izsmeļoša informācija!
Atpakaļ uz augšu Go down
http://valdorfi.latvianforum.net
Linda




PostTēma: Re: Tējas?   Pirmdiena Septembris 05, 2011 8:16 pm

Vai ogu tējas ir bērniem piemērotas? Brūkleņu tēja, melleņu tēja? Un vai ir precīzs viedoklis par liepziedu tēju? To bērni drīkst dzert arī ikdienā?

P.S. Paldies!
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Otrdiena Septembris 06, 2011 4:18 pm

Ogas jāskata atsevišķi, tās ir ar dažādu iedarbību.

Brūklenes (Vaccinium vitis-idaea)

Medicīnā izmanto brūklenes lapas un vasas (lapotas stumbru vai zaru galotnītes). Drogas vāc pavasarī līdz augu ziedēšanai, kamēr ziedpumpuri vēl zaļi, vai rudenī pēc augļu nogatavošanās. Citā laikā vāktas drogas žāvējot kļūst melnas. Ievāktās auga daļas žāvē parastos apstākļos vai kaltēs 35-40 grādu temperatūrā. Drogu garantētais glabāšanas laiks ir 3 gadi.

Brūklenes lapās un vasās ir fenolglikozīdi, no kuriem svarīgākais ir arbutīns. Tā saturs var būt 6-9%. Vēl drogās atrastas miecvielas, flavonglikozīds hiperozīds, urolskābe, vīnskābe.

Tautas medicīnā bieži lieto arī brūkleņu ogas. Tajos ir cukuri (līdz pat 12%), citronskābe, vīnskābe, benzoskābe, kurai raksturīga antiseptiska iedarbība, miecvielas, askorbīnskābe, skābeņskābe. Ogu sēklās atrasta eļļa, kuras sastāvā ir nepiesātinātās taukskābes - linolskābe un linolēnskābe.

Brūklenes lapām un vasām konstatēta antiseptiska, pretiekaisuma, dezinficējoša, urīndzenoša un savelkoša iedarbība. Lapu un vasu novārījumu un uzlējumu izmanto nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, pret caureju un dažādu vielmaiņas slimību - reimatisma, podagras, spondilozes, reimatoīdo, infekciozo, nespecifisko artrītu ārstēšanai. Novērots pozitīvs efekts arī psoriāzes, ekzēmas, neirodermatīta slimniekiem. Novārījuma pagatavošanai 2 ēdamkarotes drogas aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ūdens peldē karsē 30 minūtes, atstāj 10 minūtes atdzist, izkāš, papildina ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam un lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā. Uzlējumu gatavo, 1 ēdamkaroti drogas aplejot ar 1 glāzi verdoša ūdens,. Atstāj ievilkties 30 minūtes, izkāš un lieto aukstu pa 2/3 glāzes 3 vai 4 reizes dienā.
Tautas medicīnā brūklenes lieto gastrīta ar pazeminātu skābes saturu, diabēta, žultsakmeņu slimības ārstēšanai, sāļu izgulsnēšaās locītavās novēršanai, bērniem pret urīna nesaturēšanu naktī (kopā ar asinszāles lakstiem).
Svaigas vai kaltētas ogas izmanto kā vitamīnu avotu, organisma aizsargspēju stiprināšanai, drudža mazināšanai, pazemināta asinsspiediena normalizēšanai.
Lietojot ilgstoši un lielās devās brūkleņu lapās un vasā esošais hidrohinons var radīt nevēlamas parādības - aknu kairinājumu, anēmiju, nespēku.
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Otrdiena Septembris 06, 2011 4:32 pm

Mellenes (Vaccinium myrtillus)

Ievāc gatavas melleņu ogas, kad tās vēl nav kļuvušas mīkstas. Ievāktās ogas attīra un vītina saulē, pēc tam žāvē kaltēs, pakāpeniski paaugstinot temperatūru - vispirms līdz 40 grādiem, tad līdz 60. Ogas ir ižžuvušas, ja, saspiežot saujā, tās nesalīp pikās un nekrāso rokas.

Melleņu ogas satur cukurus, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, gļotvielas, askorbīnskābi, karotīnus, B grupas vitamīnus, antociānus un citus flavonoīdus ar P vitamīna aktivitāti, minerālvielas (dzelzi, mangānu, selēnu, hromu u.c.). Lapās ir līdz 20% miecvielu, glikozīdu, triterpēnskābes, flavonoīdi, askorbīnskābe un citas vielas.

Melleņu ogas lieto akūtu un hronisku gremošanas trakta darbības traucējumu gadījumā, pret rūgšanas un pūšanas procesiem zarnās, pret caureju, kuņģa čūlu. Tās ir īpaši ieteicamas maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Bērniem pret caureju tās ieteicams lietot kopā ar svaigu, neieskābušu biezpienu. Pārgatavojušās ogas iedarbojas pretēji - izraisa caureju. Eksperimentāli pierādīts, ka melleņu ogās esošie antociāni uzlabo redzi, it īpaši naktī, bet melleņu lapu novārījums pazemina cukura līmeni asinīs diabēta gadījumā. Var lietot žāvētas melleņu ogas, gatavot no tām tēju vai novārījumu.

Tautas medicīnā melleņu lapas iesaka izmantot diabēta sākumstadijā. Tās lieto arī žultsakmeņu un nierakmeņu gadījumā, pret sāpēm kuņģī un reimatiskām sāpēm. No lapām gatavo tēju, ņemot 15g (2 ēdamkarotes) lapu uz 1 glāzi ūdens, dzer pa 1/2-1 glāzei 2 reizes dienā. Gatavo arī ogu novārījumu no 20 g sauso ogu uz 1 glāzi ūdens, dzer pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā. Svaigu ogu uzlējumu gatavo no 1-2 ēdamkarotēm saspaidītu ogu uz 1 glāzi ūdens. To lieto pa 1/2 glāzei ar medu 3-4 reizes dienā. Ārīgi melleņu lapas ilieto ekzēmas, zvīņēdes un citu ādas slimību ārstēšanai un izmanto šādu recepti: ogas saberž putriņā (zāvētās vispirms uzvāra un uzbriedina), lai izveidotos ziedes konsistences masa, ko liek uz slimās vietas. šādu masu dažkārt izmanto arī apdeguma, neirītu, reimatisma un podagras gadījumā pret sāpēm. Masu liek uz tīras, sterilas marles. To maina 1 vai 2 reizes dienā. Melleņu lapu un ogu novārījumu izmanto mutes dobuma un rīkles skalošanai angīnas, faringīta, rīkles un smaganu iekaisuma ārstēšanai.

Novārījumu izmanto arī apliekamajiem un kompresēm, ko liek uz mitrās ekzēmas, strutojošām čūlām un lieto arī citu ādas slimību dziedināšanai.
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Otrdiena Septembris 06, 2011 4:47 pm

Liepziedi

Liepu ziedus ievāc pilnziedā sausā, saulainā dienā no rīta vai ap pusdienlaiku, kad nožuvusi rasa. Nedrīkst vākt rūsas vai kaitēkļu bojātas lapas. Ievāktos ziedus žāvē parastos apstākļos, sargājot no tiešiem saules stariem, vai kaltēs ar labu ventilāciju 40-45 grādu temperatūrā.

Liepziedi satur samērā daudz (3%) polisaharīdu - gļotvielu, īpaši seglapās. vēl ir flavonoīdi, saponīni, fenolkarbonskābes, miecvielas, ēteriskā eļļa un citas vielas, kas ziediem piešķir patīkamu aromātu.

Liepziediem ir sviedrējoša, diurētiska, temperatūru pazeminoša, antispastiska, sekretolītiska, nomierinoša, sedzoša, asinsspiedienu pazeminoša un viegli savelkoša iedarbība.

No liepziediem gatavo tēju, uzlējumu, tinktūru, šķidro ekstraktu un dazādus kompleksos preparātus, ko lieto saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisuma, angīnas, bronhītu ārstēšnai, kā arī pret klepu, uzbudinājumu, galvassāpēm. Ārīgi liepziedus izmanto ādas un gļotādas iekaisuma ārstēšanai.

Uzlējumam ņem 2-4 g sausu ziedu uz 1 glāzi ūdens, dzer pēc iespējas karstu pa 1 glāzei pirms gulētiešanas. ieteicams lietot kopā ar 1 tējkaroti medus, aveņu vai upeņus īrupa vai ievārījuma. Liepziedu ekstraktu (1:1 ar 25% spirtu) dzer pa 2-4 ml vienā reizē, bet tinktūru (1:5 ar 35% spirtu) - pa 4-10 ml vienā reizē 3 reizes dienā.

Tautas medicīnā liepziedus izmanto klepus, reimatisma, vēdera sāpju, neauglības, epilepsijas un difterijas ārstēšanai, pret krampjiem, nierakmeņiem. Ziedus izmanto arī ārīgi sautējošiem apliekamajiem kā mīkstinošu līdzekli furunkulozes un mastīta gadījumā. Uzlējumu lieto mutes dobuma un deguna skalošanai.Liepu lapas un pumpurus, saberztus putriņā, liek uz apdegumiem, furunkuliem, izmanto pret mastītu. Lapu sula ir pretsāpju līdzeklis, kā arī palīdz pret furunkulozi. To dzer pa 1 ēdamkarotei ar medu pirms ēšanas.

Ārīgi lapu sulas kompreses liek uz furunkuliem, kā arī lieto mastīta, reimatisma un podagras gadījumā. Mizas novārījumu izmanto apdegumu, brūču un hemoroīdu apstrādei. Koksnes ogli lieto pret atraugām, kā adsorbentu pret zarnu gāzēm, caurejas, saindēšanās gadījumā. Ar ogles pulveri var tīrīt zobus. Saberztus liepu augļus ar etiķi ārīgi lieto brūču, mutes un deguna asiņošanu apturēšanai, bet augļu pulveri - asiņojošu brūču apkaisīšanai.

Liepziedus izmanto arī homeopātijā pret kuņģa un zarnu darbības traucējumiem. Liepziedus lieto arī liķieru un ārstniecisko bazlamu izgatavošanā
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Otrdiena Septembris 06, 2011 4:48 pm

Linda rakstīja:
Vai ogu tējas ir bērniem piemērotas? Brūkleņu tēja, melleņu tēja? Un vai ir precīzs viedoklis par liepziedu tēju? To bērni drīkst dzert arī ikdienā?

P.S. Paldies!

Ikdienā regulāri lietot nevajag nevienu tēju. Tās ik pa nedēļai - 10 dienām jāmaina!
Atpakaļ uz augšu Go down
Admin
Admin



PostTēma: Re: Tējas?   Otrdiena Septembris 06, 2011 5:10 pm

wow, paldies Annas mamm!
Atpakaļ uz augšu Go down
http://valdorfi.latvianforum.net
Ilze (Māris & Elīza)




PostTēma: Re: Tējas?   Piektdiena Septembris 09, 2011 2:45 pm

Varbūt varu lūgt pavisam īsi par mežrozīšu tēju? Visu tiešām nevajag pārrakstīt, tikai pāris teikumus par galveno. Paldies!
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Trešdiena Septembris 14, 2011 1:49 pm

Ilze, atbildēt uz jūsu jautājumu īsi nevaru. Labāk uzrakstu visu. Ja laiks atļauj, un kādam tas noder, kāpēc man nepalīdzēt? Smile
Atpakaļ uz augšu Go down
Annas mamma




PostTēma: Re: Tējas?   Trešdiena Septembris 14, 2011 2:25 pm

Mežrozītes

Ir savvaļā augošā maija jeb rudā roze (R. majalis syn. R. cinnamomea) un rievainā jeb kroku roze (R. rugosa)

Tautas medicīnā izmanto dažādu rožu kopaugļus, vainaglapas, saknes, lapas.

Ievāc rožu kopaugļus, kad tie ir sasnieguši tehnisko gatavību un ieguvuši sugai raksturīgo nokrāsu, bet vēl nav kļuvuši pārmērīgi mīksti. Tos vāc sausā laikā pirms salnām, augusta beigās, septembrī vai pat oktobra sākumā. Svaigus augļus tūlīt pārstrādā vai žāvē. vēsā telpā apmēram 3 grādu temperatūrā, izbērtus plānā slānī, tos var uzglabāt 3 dienas. Var žāvēt neattīrītus kopaugļus vai tos vispirms attīrīt no kātiņiem, kauslapām un iekšpusē esošajiem riekstiņiem, pārgriežot gareniski ar kaula vai nerūsējošā tērauda nazi un iztīrot riekstiņus ar matiņiem. Attīrīta droga izžūst ātrāk. Žāvē līdz 90 grādu temperatūrā kaltē ar labu ventilāciju. Droga jāizžāvē vienā dienā, citādi sadalās tajā esošā askorbīnskābe. Neattīrītos augļus pēc izžāvēšansa sijā uz sietiem, lai attīrītu kātu paliekas un kauslapas.

Izmantošanai tautas medicīnā vāc un kaltē arī rožu ziedus, lapas un saknes.

Augļu sausā drogā ir 2.5-6% askorbīnskābes. Tās satur B2 un K vitamīnu, karotīnus un karotinoīdus, flavonoīdus, folijskābi, cukurus, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, ēterisko eļļu, minerālvielas (magniju, kalciju, kāliju, fosforu, dzelzi, mangānu, varu u.c.). Riekstiņos ir nepiesātināto taukskābju triglicerīdi, karotīni. E vitamīns, vainaglapas satur ēterisko eļļu, flavonoīdus, antociānus. Saknēs ir daudz miecvielu. daudz miecvielu ir arī rožu pangās.

Rožu augļos askorbīnskābes un flavonoīdu ir apmēram 10 reižu vairāk nekā upeņu augļos, 80 reižu vairāk nekā citronos un 100 reižu vairāk nekā ābolos.

Rožu augļu biogēno vielu komplekss palielina organisma aizsargspējas pret nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem. Tas sekmē holesterola līmeņa pazemināšanos asinīs, regulē asinsvadu caurlaidību, pastiprina reģeneratīvos procesus audos, hormonu sintēzi, labvēlīgi ietekmē ogļhidrātu vielmaiņu, veicina oksidēšanās - reducēšanās procesus organismā. No riekstiņiem iegūtā eļļa pazemina kuņģa sulas sekrēciju un skābes saturu tajā, palīdz pret čūlu. Ziedu ēteriskā eļļa stimulē žults sekrēciju.

Rožu augļus lieto kā vitamīniem bagātu uzturlīdzekli, kā arī dažādu slimību gadījumā, kad organismam nepieciešams palielināt vitamīnu daudzumu. No augļiem gatavo novārījumu, sīrupu, eļļas izvilkumu. Riekstiņu eļļu lieto ārīgi ekzēmas, čūlu, dermatīta, psoriāzes, krūtsgalu sasprēgājumu ārstēšanai, apdegumu, izgulējumu, trofisko čūlu, starojuma radītu bojājumu gadījumā. Novārījumam ņem 1 ēdamkaroti sasmalcinātas drogas uz 1 glāzi ūdens, vāra 15 minūtes, atstāj ievilkties un nokāš caur dubultu marles kārtu, lai tējā nenonāktu matiņi, kas var izraisīt gremošanas trakta kairinājumu. Dzer pa 1 glāzei 2 vai 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ļoti vērtīga ir arī augļu sula. Rožu augļu preparātus lieto C vitamīna avitaminozes un hipovitaminozes gadījumā, cingas, bronhīta, pneimonijas, acu slimību - kataraktas, asinsizplūduma stiklķermenī un tīklenē, bronhiālās astmas, saaukstēšanās un sirds slimību ārstēšanai kā balsterapijas līdzekli. Sīrupu izmanto holecistīta, hepatīta, dzeltes gadījumā pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā, bērniem - pa 1/4 tējkarotes 2 vai 3 reizes dienā. Bieži rožu augļus lieto kopā ar citiem vitamīnaugļiem, piemēram, ar upeņu augļiem vienādās daļās. Novārījumu pagatavo, ņemot 2 ēdamkarotes maisījuma uz 1 glāzi ūdens. Dzer pa 1/2 glāzei 3 vai 4 reizes dienā.

Tautas medicīnā rožu augļus lieto saaukstēšanās slimību, paaugstināta asinsspiediena, kuņģa un zarnu trakta, sirds un nervu slimību ārstēšanai. Lapu un sakņu, kā arī vasu novārījumu lieto kuņģa slimību gadījumā un caurejas apturēšanai. Ārīgi rožu vainaglapas, savārītas ar medu, lieto rozes ārstēšanai. Ziedu uzlējumu (100 g. svaigu vainaglapu uz 1 glāzi verdoša ūdens) lieto acu iekaisuma ārstēšanai. Sakņu, lapu un vasas novārījumu izmanto kāju peldēm pret svīšanu, kā arī dermatozes gadījumā.

Rožu augļus plaši lieto arī pārtikas rūpniecībā un mājsaimniecībā sīrupa, evārījuma, pastilas, marmelādes, biezsulas un citu dzērienu, kā arī vīna pagatavošanai.

Ļoti garšīgs un aromātisks ir rožu vainaglapu nektārs, kuru var pagatavot arī mājās. Šim nolūkam agri no rīta jāsaplūc rožu ziedlapiņas no dažādām rožu sugām. Uz 100 g. ziedlapiņu ņem 700 g cukura, 1 litru ūdens, 1 g citronskābes. Ziedlapiņas ieber emaljētā katliņā un pārlej ar verdošu ūdeni, katliņu stingri nosien ar pergamenta papīru un atstāj 4-5 stundas ievilkties. Pēc tam uzlējumu pārlej citā katliņā, no jauna uzvāra, bet ziedus vēlreiz pārlej ar verdošu ūdeni. Atkal atstāj ievilkties pa nakti. No rīta šķidrumu nokāš, ziedus izspiež, iegūto uzlējumu izfiltrē caur vates piciņu. Uzlējumam pievieno cukuru un citronskābi vai neliela citrona sulu, maisot lēni silda, neļaujot vārīties, līdz liekais ūdens ir iztvaikojis un masa ieguvusi svaiga medus konsistenci. Iegūtais nektārs ir rubīnsarkanā krāsā, ļoti aromātisks. To iepilda izkarsētās pudelēs vai burciņās un aizvāko. Uzglabā vēsā, tumšā vietā. Lieto pēc vajadzības kā piedevu tējai, saldējumam. Var arī vārīt ziedlapiņu ievārījumu. To var dot arī maziem bērniem aknu slimību gadījumā kā žultsdzenošu līdzekli.
Atpakaļ uz augšu Go down
Ilze (Māris & Elīza)




PostTēma: Re: Tējas?   Trešdiena Septembris 14, 2011 3:45 pm

Mīļš paldies! Īpaši par sīrupa recepti! sunny
Atpakaļ uz augšu Go down
Sponsored content




PostTēma: Re: Tējas?   

Atpakaļ uz augšu Go down
 
Tējas?
Atpakaļ uz augšu 
Lapa 1 no 1

Permissions in this forum:Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā
Valdorfi :: Rīgas Valdorfskola :: Skolas jaunumi un sarunas-
Pāriet uz: