Valdorfi

Rīgas Valdorfskolas un bērnudārza vecāku un draugu forums
 
SatursSaturs  ReģistrētiesReģistrēties  Ieiet  

Share | 
 

 1. raksts

Go down 
AutorsZiņojums
Renāra vec




PostTēma: 1. raksts    Piektdiena Augusts 26, 2011 4:15 pm

Cilvēka smadzenes joprojām ir nezināmā tumšā matērija, kas tāpat kā Visuma telpa pastāv, pārsteidz, bet, kas no kā rodas un kāpēc, ir tikai pieņēmumi, minējumi, patiesības druskas. Tāpēc ik pa brīdim pārsteidzoši atklājumi nereti apgriež kājām visu zinātni, nu vismaz mazliet pašķiebj uz vienu vai otru pusi. Nesen tāds apvērsums ietekmēja neirobioloģiju.



Bija pieņemts, ka ģenētiskās programmas ir tās, kas smadzenēs visu automātiski saslēdz, tas ir - neironu tīkli, kas vada mūsu domāšanu, jušanu un rīcību, ir ģenētiski ieprogrammēti. Proti, viss ir gatavs, nokomplektēts, ņem un lieto. Tagad zināms, ka ģenētiskās programmas nodrošina tikai sākotnējo milzīgo daudzumu nervu šūnu savienojumu, bet, lai smadzenēs izveidotos svarīgākās neironu savienojumu ķēdes, cilvēkam nepieciešams tos regulāri aktivizēt reālajā dzīvē. Tie savienojumi, kas netiek lietoti, atrofējas. Tātad nepieciešama cilvēka izdzīvota pieredze - ķermeniskā, emocionālā, mentālā, jo tā padara cilvēku par cilvēku. Te, iespējams, arī slēpjas skaidrojums, kāpēc starp dzīvniekiem izaugušie bērni, saukti par maugļiem, nonākot sociumā, drīz vien aiziet bojā. Viņu cietais disks, kurā nepieciešamajā laikā netiek aktivizētas vajadzīgās programmas, atrodoties viņu psihei agresīvos apstākļos, nespēj turēt slodzi (jauno, bet viņiem svešo informāciju) un pārdeg.

Elektronisko mediju ietekmi uz bērnu smadzenēm nopietni pētījis vācu neirobiologs, Neirobioloģisko pētījumu centra vadītājs Gētingenas un Manheimas/Heidelbergas universitātē Vācijā Geralds Hīters. "Ja bērns sēž pie televizora vai datora, viņš vairs nejūt savu ķermeni," apgalvo Hīters intervijā žurnālam Geo. "Viņš nerāpos, nelēkās, nebalansēs, nemaz nerunājot par rāpšanos kokos. Laiks, kas tiek pavadīts pie monitora ekrāna, tiek nozagts ķermenim." Kāpēc tas ir tik svarīgi attīstībā? Izrādās, tikai tad, ja iemācās pareizi sajust savu ķermeni, var sevī attīstīt kognitīvās (izziņas) spējas. Piemēram, ir zinātniski pētnieciski apliecinājumi tam, ka līdzsvara izjūta ir cieši saistīta ar labām sekmēm matemātikā. Tas nozīmē, ka, reizē mācoties balansēt ķermeni, bērns apgūst abstrakto un trīsdimensiju domāšanu un matemātiku, bet mācoties dziedāt un dziedot noris vissmalkākās motorikas vingrinājums, kas veido pamatu visiem vēlākajiem komplicētajiem domāšanas modeļiem.
Korī kopējā dziesmā tiek apgūti socializācijas pamati, turklāt, kad cilvēks dzied, smadzenēs nespēj uzturēt aktīvā režīmā bailes.


Neirobiologi saka - viskomplicētākajā mūsu smadzeņu daļā - priekšējā centrālajā smadzeņu krokā, kas atrodas pie pieres, veidojas neironu ķēdes, kurās nogulsnējas pieredze, un tieši tur mīt mūsu pašapziņa. Un ķermeņa pašizziņa ir proporcionāli sasaistē ar pašsajūtu. Vai pamanījāt šo trīsvienību - pašapziņa, paš-izziņa, paš-sajūta? Tie ir dziļi vienoti jēdzieni, tikpat dabiski kā mūsu es un mūsu pieredze.

Kas notiek ar bērna smadzenēm pie televizora vai datora ekrāna? Nesaņemt praktisko pieredzi, neizjaucot tēva mīļāko pulksteni, neuzšujot no mammas apakšsvārkiem lellei visskaistāko kleitu, neredzot, kā slauc pienu, kā dzimst un pēc tam tiek slīcināti aklie kaķēni, bērni iemācās, ka lietas ir un tās vienkārši jāpieņem. Viņš nesaprot, kā televizora ekrānā var ielīst cilvēks, kāpēc, bīdot datorpeli, bultiņa skraida pa ekrānu, ar laiku viņš vairs nestāsta zaķītim televizorā, kur uzglūn lapsa, un neuzdod jautājumus par cēloņiem un sekām, jo pārstāj līdzpārdzīvot. Bērns vairs necenšas saprast ierīču jēgu un to darbības principus, viņa vēlme līdzdarboties dzīvei apsīkst.

...

Geralds Hīters uzskata, ka bērnus līdz skolas vecumam vispār nevajadzētu sēdināt pie televizora vai datora. Pirmām kārtām līdz aptuveni sešu gadu vecumam bērna pieres daivā izveidojas neironu tīkli, kas atbildīgi par ļoti svarīgām funkcijām: kā plānot rīcību, kontrolēt impulsus, pārvarēt vilšanos, tā ir mūsu pašizjūta un stimuls atvērties apkārtējai pasaulei.
Taču šie neironu tīkli var noformēties tikai tad, ja bērns patiešām gūst nepieciešamo pieredzi. Protams, smadzenes attīstās visu mūžu, un bērns var apgūt zaudēto arī dažus gadus vēlāk. Tomēr tas varētu būt saistīts ar citu motivāciju - kaunu par saviem trūkumiem un bailēm no citu izsmiekla, bet pirms skolas šis mācību process norit automātiski un intuitīvi.

Zināšanu un pieredzes apvāršņa paplašināšana ir ļoti radošs un aizraujošs process, kas ir produktīvs tikai tad, ja jaunos iespaidus var pievienot kaut kam jau pieredzētam. Tāpēc smadzenēs tiek meklēta līdzīgā pieredze, no kā rodas stimulējošs nemiers līdz brīdim, kad meklētais atrasts. Tad haoss pārtop harmonijā - tā sauktajā ahā! pieredzē. Šajā brīdī aktivizējas smadzeņu atalgojuma sistēma - nervu šūnas izdala laimes hormonus. "Pat vismazākais paša sasniegums izraisa laimes izjūtu", saka Hīters. "Turpretī, skatoties filmu translāciju televīzijā, ir ārkārtīgi grūti gūt panākumu pieredzi." Pie televizora bērnu smadzenes ir pasīvas, iztēle un fantāzija netiek izmantota, jo, pirms mēs pagūstam iedarbināt savu fantāziju, klāt nākamais attēls. No neirobiologu viedokļa tā ir fatāla kļūda, ja smadzenēm tiek piedāvātas dzīves situācijas, kas sastopamas vienīgi datora ekrānos. Reālas pieredzes nav, un cilvēks maldās savās ķermeņa izjūtās.

Cilvēkam sociumā ir divas pamatvajadzības - es gribu būt piederīgs, otrā - es gribu kaut ko paveikt.

Mūsdienās pilsētās, kad malka, ūdens nav jānes, par lopiem nav jārūpējas, kad netiek dota iespēja kaut ko paveikt, turklāt nozīmīgu, pilsētas bērni, pārnākuši no skolas, uzreiz apsēžas pie datora. Puikām vajag kādu laiku izplosīties, lai, slaktējot briesmoņus un kļūstot par uzvarētāju virtuālajā pasaulē, izlādētu uzkrāto agresiju - sasniegumi spēlē palīdz atbrīvoties no vilšanās izjūtas un neapmierinātības. tāpēc bērni nereti par galveno mērķi izvirza uztrenēt līdz pilnībai savu datorspēles prasmi vai iegūt iespējami vairāk virtuālo draugu. Meitenēm vairāk raksturīga čatošana internetā. Viņas izjūt lielāku vajadzību piederēt pie kādas grupas un veidot attiecības, un, jo grūtāk padodas reālā draudzēšanās, jo nervozāka ir atkarība no internetdraudzības.

Saskarsmes problēmas jaunajai paaudzei kļūst arvien dziļākas, pat ja ārēji ir maz pamanāmas. Draudzības telpa tiek aizpildīta ar čatu, īsziņām, portāliem, sērfošanu internetā, savukārt reālajā dzīvē tās ir bailes, empātijas trūkums, egocentrisms, vientulības izjūta.


Ja bērns reālajā dzīvē ir izpildījis īstu uzdevumu, kas sniedz viņam gandarījumu, viņam no ārpasaules uzslava nav nepieciešama. Viņš ir pašpietiekams. Ja cilvēkam liegta īsta saskarsmes pieredze, viņš izmanto to, kas viņam pieejams, proti, dators, kas vēsta - jā, tava līdzdalība ir ierobežota, bet, ievērojot spēles noteikumus, tu vari būt karalis un kontrolēt visu. Bet dzīvs cilvēks komandām nepakļaujas. Mūsdienu bērni grūti pacieš kļūdas, vilšanās izjūtu, viņi nespēj kontrolēt impulsus, emocijas. Viņiem reāla dzīves situācija ir nopietns stress, vēl vairāk tāpēc, ka dabiskie aizsardzības čipi jau sen sadeguši, piemēram, zaudējot pretīguma izjūtu, uzduroties virtuālajā vidē viegli pieejamai pornogrāfijai, vardarbībai, un sen pieņemot, ka zaķītis pats vainīgs, ka nepaguva aizmukt no lapsas.

Ja esošajai es paaudzei saknes stiepjas dzīvos bērnības pārdzīvojumos, tad nākamajai tā var būt tikai virtuālā dzīve, kuru var ieslēgt, izslēgt, mainīt, bīdīt, kur dabūt gatavu var gandrīz visu. Tikai te nav paša cilvēka - viņa smaržas,siltuma, elpas, acu skatiena un pieskāriena.


Pēdējo reizi labojis Renāra vec Sestdiena Septembris 03, 2011 5:19 pm; labots 1 reizi
Atpakaļ uz augšu Go down
Admin
Admin



PostTēma: Re: 1. raksts    Piektdiena Augusts 26, 2011 9:59 pm

Paldies, izskatās ļoti zinātnisks raksts. Un interesanti, ka vairums rakstā minēto lietu jau sen tiek īstenotas Valdorfpedagoģijā Smile

No kurienes šis raksts pārpublicēts?
Atpakaļ uz augšu Go down
http://valdorfi.latvianforum.net
Renāra vec




PostTēma: Re: 1. raksts    Sestdiena Septembris 03, 2011 5:00 pm

Patiesā Dzīve Nr.16 (2011)
Evija Hauka, Ieva Bērziņa "Es paaudze"
Atpakaļ uz augšu Go down
Sponsored content




PostTēma: Re: 1. raksts    

Atpakaļ uz augšu Go down
 
1. raksts
Atpakaļ uz augšu 
Lapa 1 no 1

Permissions in this forum:Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā
Valdorfi :: Vispārīga informācija :: Info par pedagoģiju un antroposofiju-
Pāriet uz: